- šķirtenis
- I. n.1. разведенец (Окончания: \šķirtenisца; р. мн. \šķirtenisцев) novec., sar.2. разведённый (Грам. инф.: сущ.; Окончания: \šķirtenisого; р. мн. \šķirtenisых) sar.LKLv59▪ Sinonīmilietv. atlaulene; atšķirtnisT09
Latviešu-krievu vārdnīcu. 2014.